Dzejniece, prozaiķe, žurnāliste, skolotāja Janīna Tabūnedzimusi 1936. gadā Rēzeknes rajonā. Beigusi Rēzeknes pedagoģisko skolu, studējusi Pleskavas Pedagoģiskajā institūtā.
Ilgus gadus strādājusi par skolotāju dažādās republikas skolās, visilgāk Ludzas rajonā, bijusi laikraksta „Ludzas Zeme” latviešu izdevuma redaktore. Dzejoļi, stāsti, humoristiskas skices publicētas rajonu avīzēs, „Zvaigznē”, „Mūsu Zemē”, „Avangardā”, Ludzas literārās apvienības kopkrājumā „Saules izkapts kātā”. Ludzā un Rēzeknē laidusi klajā dzejas krājumus: „Un aizrit mūžs….” (1992), „Tuvums un tālums” (1993), „Nemiers” (1994), „Ar rudens elpu” (1996), „Ar nopūtu kabatā” (1997), „Siltā dziesma” (1997) – dziesmas un dzejoļi bērniem ar autores mazmeitu zīmētām ilustrācijām.
Janīna Tabūne mirusi 2002. gadā 29.janvārī.
